Man stāstīja Daugaviņ, kā liktenis vīdamās, Dziesma savus svētkus svin Ar bāliņu celdamās. Tā dziedāja bāleliņš, Pret likteni stāvēdams, Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.
Piedz. Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs, Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos, Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās, Pār novadu aizvijās, Dziesma savus svētkus svin, Ar bāliņu celdamās. Tā dziedāja bāleliņš, Ar Daugavu nemirstīgs, Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.