bankas prezidenta parkerī par 600 latiem var pakārt sirmgalvi aiz sudrabainiem matiem un viņa klibo suni pakārt līdz pie sevis svinīgi tiem čukstot: dies' palīdz
var viņa šlipsē iesiet invalīdu greizu ar visiem ratiņiem kā lieku nepareizu kas neko nelūdz vairs - tik mēmi trīc kā sauju drupačas tam sviežot: dies' palīdz
var viņa kurpē stūķēt bārenīti dažu un Lētas upē prom tos pludināt bez bažu caur miglu kas tos maigi tīs kā zīds vien pakaļ laižot saldu: dies' palīdz
var viņa limuzīnu bezgaldārgu smalku aiz līdzjūtības ņemt par katafalku un bomžu mirušo, kas plasta maisā tīts uz kapiem aizgādāt ar drēgnu: dies' palīdz
bet var lūk tā - ņemt prezidentu gūstā un iesiet balonā līdz galam nepiepūstā un zemu laist pār ļaužu graustiem drūmiem pār viņu likteņiem un izmisuma dūmiem
trīs dienu laist trīs mēnešu trīs gadu līdz beigs tas iemiesot starp savējiem de Sadu līdz gaisu izlaidīs ar gaisa pūsli kopā un raudot atzīsies ka savtīgs bijis lopā
bet vai kas mainīsies? nu nemainīsies taču vai maz ir vēsturē tik pamācošu traču? tas dārgo parkeri varbūt kam uzdāvinās un atkal dies' palīdz' un atkal: veči tinās