No zieda rasu nenotraus, to Puķu bērni dzers, jau tuvu pirmais saules stars, kas ziedu vaļā vērs.
Kā maza zelta sēkliņa tur dusēs Puķes bērns, un katrā ziedā paslēpies būs meitene vai zēns.
Šī Zeme ir mums vienīgā, šī Zeme laimīgā, kur mājas esmu saticis, lai paliktu es tur. Šī Zeme ir mums vienīgā, šī Zeme laimīgā, šīs pļavas un šīs debesis un putni, kas tās tur.
Bet Puķu bērni lidot prot, kā mazi putnēni, un savus spārnus atdod tiem, kas mazliet kūtrāki.
Tie mūsu sapņi, domas tās, ko tikai sirds var just, dod, Dievs, lai viņi lidinās un spārni nesalūst.