Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti
Ledus gabalu lauskas trauslas Slēpjas zem septītās ribas Un tad, kad paliek auksti Es ziemu, ziemu apēst gribu Bet naktīs nevaru aizmigt Kad vētras ūdeņus plosa
Tad es jūtos kā vientuļa sala Vai kā krūzīte bez osas
Caur blāvu virtuves logu Rīta saule laužas iekšā Kā ostā atgriežas kuģi Tā es atgriežos tavā priekšā Un kā reiz rakstīja dzejnieks Tādas lielas laimes jau nava Ir tikai mazas laimītes
Un tagad, kopā mums ir katram sava
Man pieder debesu gabaliņš Tur starp enguri un roju Kuru ik vakaru rietos Caur logu samīļoju
Un reizēm slīkstu asarās Tās birst kā no sieka Es vienkārši raudu Raudu no prieka
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti